22.jūnijā „Ziedugravās” notika Jāņu ielīgošanas pasākums. Pie mums viesojās Skrīveru folkloras grupa Ivetas Biķernieces vadībā, kā arī Skrīveru novada domes deputāti – sociālo jautājumu komiteja. Pirms izbraukuma sēdes sākuma notika skanīga savstarpēja aplīgošana. Pēc sēdes deputāti apskatīja aprūpes centru, īpašu uzmanību veltot 2.korpusa 2.stāvam, kurā uzsākti remontdarbi. Kamēr komiteja sprieda un lēma, folkloristi dziedādami un spēlēdami apstaigāja visas „Ziedugravu” ēkas, iepriecinot gan 3.korpusa un mazo korpusu iemītniekus, gan virtuves un veļasmājas darbiniekus. Pēc tam sākās lielā līgošana pie ugunskura. Par pasākumu stāsta Ieviņa Hirša:
„Tad, kad visā pamalē zied puķes, zied viss, kas vispār var ziedēt, vai tā būtu puķīte, vai tā būtu kāda smilga, visa pasaule zied, un viss smaržo, ir pienākusi Līgodiena. Un gribot negribot cilvēks jūtas mazdrusciņ pacelts virs zemes. Šogad māte daba bija papūlējusies sagādāt ļoti skaistu laiku, un tas mūsu sirdis priecēja un arī mūs pacēla mazlietiņ virs zemes. Lai mēs patiesi justos labi un priecīgi, par to bija parūpējušies mūsu darbinieki un Skrīveru folkloras ansamblis. Ļoti skaists papildinājums bija zirdziņš, kas vedināja uz jaukām atmiņām, jo tā jau saka, ka dzīvnieki un bērni dod labas emocijas. Tad, kad es savā ratiņkrēslā devos uz pasākuma vietu, skatījos un brīnījos, kur tas tautudēls un tautumeita atradušies. Vai tad mums Jāņatēvs un Jāņamāte saradušies? Brīnos un brīnos, un nevaru saprast, tādi kā nepazīstami… Izrādās, – par to ir parūpējušies skrīverieši, ka pie mums ir tik jauki tautudēls un tautumeita, kuri mūs priecēja vēl dažas dienas pēc Jāņiem. Ugunskurs, protams, spēlēja ne mazāku lomu, lai Līgosvētki patiešām būtu īsti svētki. Nebūt netraucēja tie dūmi, kas dažubrīd pavērsās uz mūsu pusi, tie bija tieši patīkami. Un, protams, neiztrūkstošās uz ugunskura ceptās desiņas, pīrāgi, Jāņu siers un alus, tas viss deva ļoti pozitīvas emocijas. Jāņu vainagus saņēma mūsu vienīgais Jānis un direktors Pēteris, jo arī Pēterdiena vairs nebija tālu. Bija ļoti patīkami dziedāt kopā ar folkloras ansambli, un visi, kas vien varēja kustēties, varēja izlocīt kājas gan ejot rotaļās, gan dejas soļus atceroties. Un tā mums šogad bija viena brīnišķīga Līgosvētku ieskaņa. Ļoti jācer, ka nākošgad mēs būsim mazdrusciņ atsaucīgāki, darboties gribošāki un tāpēc visu gadu krāsim dziesmas un labas emocijas”.
