Šovasar saule mūs nelutināja ar mērenu siltumu, bet gan uzkarsēja gaisu tā, lai mēs patiesi justu – kas ir karstums. Šādā karstumā darbi arī nevedās kā nākas, taču tas netraucēja  veidot ikgadējo  puķu izstādi. Daba pati parādīja – cik sīksts un pacietīgs ir viņas auklējums. Kā saka – izdzīvo stiprākais! 30.jūlijā jau no paša rīta nodarbību telpā un pie parādes durvīm varēja skatīt gatavos darbus. Izstādes veidošanā čakli palīdzēja gan kolēģi, gan klienti. No dažādām lauku un dārza puķītēm radās gan romantiskas, gan nebēdnīgas kompozīcijas, kā piemēram,  „Viltīgais noskaņojums”,  „Un atkal zilā vakarā…”, „Svelmainais jūlijs”, „Mirdzums”, „Senču mantojums”, „Vakara miers”, „Vienīgā”, „Pasaciņa”,  „Dzirksteļu spiets”, „Varavīksne”, „Krāsu rotaļas”, „Rudens gaidās”,  „Buķete Tev…”,  „Lauku sēta”, „Kaskāde”,  „Noslēpums”, „Pirms negaisa”, „Benzīns beidzies…”, „Biju varens un būšu varens”, „Smaržu mākonis”, „Kad spārni vairs netur…”. Bija prieks vērot, kā necilie lauku ziediņi efektīgi papildināja puķu dobēs audzētos ziedus. Un ja vēl buķete atradās piemērotā traukā, tad tā tiešām sāka runāt. Izstādes apmeklētāji uz brīdi nokļuva citā pasaulē. Pasaulē, kur runāja krāsas, smaržas, forma un dzīvotgriba. Izstāde iepriecināja arī mūsu viesus – kolēģus no Dabrovas Gorņicas (Polija) veco ļaužu pansionāta.

sociālā darbiniece Rasma