Ierasti kluss un ikdienišķs decembra sestdienas rīts mūsmājās. Maiga Ziemassvētku noskaņa mazliet virmo gan sirdī, gan apkārt. Šajā laikā parasti nāk ļoti daudz ciemiņu. Ir interesanti, jo tie ir tik dažādi – lieli, mazi, tuvi, tālāki, ar ciemkukuļiem, ar dziesmām, ar laba vēlējumiem, ar prieku, sirsnību. Visi gaidīti, visus gribas satikt un redzēt. Tā arī šoreiz – ciemos būs pūtēju orķestris “Skrīveru taurētājs” Jāņa Jansona vadībā. Nu jau labu laiciņu kas tāds nebija ne redzēts, ne dzirdēts. Darbinieki sakārto zāli, ierodas mākslinieki… Spēlmaņi smaida, atbildot Jāņa platajam, sirsnīgajam smaidam, kas arī mūsu sirdīs raisa līksmi un prieku. Klusās čalas apklusušas. Pirmais skaņdarbs. Diriģenta veiklo roku kustību vadībā mostas instrumenti, rodas brīnišķīgas skaņas un savienojas skaistā kompozīcijā. Šķiet, pat mazās svētku gaismiņas klusi trīs kopā ar muzikālās aizrautības pārņemtajiem skatītājiem. Skan tīri, piesātināti, bagātīgi. Ik pa laiciņam Jānis iestarpina pa kādai asprātībai, kas nopietno repertuāru papildina ar tādu apņemošu prieku. Gandrīz stundu ilgais sniegums beidzas tik ātri. Paldies par šo iespēju vēlreiz klātienē dzirdēt pūtēju orķestra spēli, par to, kā Jūs to darāt – ar aizrautību, mīlestību un prieku, kas, šķiet, pavisam nemanot, ienācis arī mūsos.
Tatjana Žiško
