Sporta diena “Raibā vasara”

18.jūlijā mūsmājās senioriem notika sportisks pasākums ar čigānisku piesitienu. Pavisam bija 5 disciplīnas, kurās savas spējas varēja pārbaudīt ikviens: “Atrodi pāri”, “Blēdības ar vārdiem”, “Naudas šķirošana”, “Medīsim cepeti”, “Karstās ogles mešana”. Lūk, arī “Ziedugravu Ziņās” publicētās klientu atsauksmes par šo pasākumu:

Velta B.: Man ļoti patika šīs sporta spēles. Piedalījos visos sporta veidos, bet nevarēju uzdotās darbības izpildīt tā, kā jaunībā. Nepaveicās ar naudas šķirošanu. Pievīla akmentiņš, kuram viena puse bija balta, otra melna. Bet spēle ir spēle. Piedalījos arī čigānietes brunču krāsošanā. Es krāsoju jostu. Patīkami bija vērot, kā tā izcēlās un pa gabalu smuki izskatījās. Sporta spēļu nobeigumā uzaicinātā čigāniete dejoja čigāndejas, kas man arī patika. Un es ļoti vēlētos, kaut mums arī nākošgad būtu šāds pasākums.

Velta D.: Man pasākums patika. Laiks tika pavadīts jauki un saturīgi. Vislabāk patika darbīgās spēles, kurās piedalījos, gūstot labus rezultātus. Dabūju  divas pirmās vietas: gan “Naudas šķirošanā”, gan “Karstās ogles mešanā”. Grūtības sagādāja “Blēdības ar vārdiem”. Liels prieks bija par iegūtajām balvām. Noslēgumā baudījām čigāndejas. Priecēja arī tas, kā čigāniete ietērpa mūsu darbinieces čigānbrunčos un ļāva tām iejusties deju ritmos. Bija interesanti.

Brigita K.: Es sākumā nevarēju atraisīties šīs dienas pasākumam. Bet vēlāk viss notika. Bija jauki un interesanti. Patika visas disciplīnas. Domāju, vai veicamie uzdevumi būs pa spēkam. Taču, skatoties uz citiem, arī pati paliku drošāka un atraisītāka. Un, kad padevās šautriņu mešanā jeb “Cepeša medībās”, tad jau radās azarts visu turpināt: gan ķegļu mešanu apļos, gan akmentiņu šķirošanu. Priecēja, ka dabūju divas 1.vietas: šautriņu mešanā un blēdībās ar vārdiem. Pēc sacensībām man bija tas gods sākt izkrāsot čigānietes brunčus. Uzvilku dažas sarkanas joslas, dodot iespēju arī citiem izpausties brunču rotāšanā. Prieks, protams, par saņemtajām balvām, bet vēl lielāks prieks par kopā būšanu, ka katrs centās piedalīties pēc savām spējām un varēšanas. Manī radās gandarījums par paveikto un pārliecība – es taču vēl kaut ko varu!

Staņislavs L.: Šīs dienas sporta spēles man patika. Cepuri nost! Visspilgtāk atmiņā palika spēle “Atrodi pāri”, kur bija jāsameklē divas vienādas kārtis. Patika čigāniete un kā viņa dejoja! Viņa dejoja tik lokani, gandrīz bail, ka nepārlūzt. Šāda veida spēlēs gribētu piedalīties vēlreiz, jo ir gan gribēšana, gan varēšana.

Jānis G.: Šīs sporta spēles patīkami aktivizēja pelēkās šūniņas un iespēju robežās arī fiziskās darbības. “Blēdībās ar vārdiem” nemaz tik viegli negāja, jo no dotā vārda vajadzēja izveidot citu vārdu vai pat vairākus. Tās ir tā sauktās anagrammas. Patika, ka pēc aktīvas darbošanās varēja izbaudīt čigānietes sniegumu. Arī mūsu pašu mājā ir daiļas čigānietes. Vēlams šādus pasākumus turpināt!

Ieviņa H.: Ļoti žēl, ka laikapstākļi nebija mums labvēlīgi un šīs sporta spēles notika telpās. Brīvā dabā būtu pavisam cita smeķe un cits dzīvelīgums. Paldies par visām disciplīnām, kas bija ļoti pārdomātas un mūsu spējām piemērotas. Pie katras disciplīnas bija savs atbildīgais, kurš katram dalībniekam palīdzēja tikt skaidrībā ar veicamo uzdevumu. Pateicoties komandas darbam, visas disciplīnas tika sekmīgi izietas, un sākām gaidīt čigānietes priekšnesumu. Izrādījās, ka tiešām bija vērts gaidīt. Skatīt čigānu dejas televizorā ir kaut kas cits, nekā redzēt tās tuvplānā, pat aptaustīt čigānietes  krāšņo tērpu. Čigānu kultūra mums ir pasveša. Visiem garastāvokli uzlaboja dejotājas prasme iesaistīt pasākuma dalībniekus priekšnesumā. Vēl gribu pateikt milzīgu paldies balvu gādātājiem par balvu pasniegšanas īpatnējo veidu. Katram apbalvotajam  sava dāvana bija jāatrod laimes akā. Balva bija atkarīga no paša veiksmīgās rokas. Visas balvas bija interesantas un jaukas. Paldies par šīgada spēlēm un uz tikšanos nākošgad.

Pēc sacensībām tika noskaidroti uzvarētāji katrā disciplīnā. Pēc apbalvošanas visiem dalībniekiem vajadzēja izkrāsot uzzīmētos čigānietes brunčus. Kopumā brunči izdevās gana raibi, jo katrs krāsotājs  tajos ielika kaut ko no sevis: cits prieku, cits saules siltumu, cits debesu zilgmi, cits zaļu cerību staru. Šos raibos brunčus tad arī pasniedzām māksliniecei, kas dejoja mums čigāndejas – Ineta Seile no Madonas puses.