Jaunais, 2020.gads mūsmājās sākās ar īstiem brīnumiem. 2.janvārī pie mums viesojās iluzionists Edžus Kauķis. Edžus ar burvju trikiem aizrāvies jau bērnībā un sapratis, ka tas viņam patīk un padodas. Vēlāk izkopis aktiermeistarību teātra nodarbībās. Arī pie mums viņš ieradās, lai parādītu savas prasmes un likt publikai noticēt, ka ne viss ir tā kā izskatās. Kā pirmo parādīja triku ar kārtīm. Nu nekādi mums neizdevās izsekot svaigi parakstītas kārts gaitām – kad tā vienā vietā pazuda, bet pavisam citā uzradās. Jāteic, ka iluzionists strādāja ciešā sadarbībā ar publiku. Vislielāko satraukumu piedzīvoja Veltiņa, kad Edžus uzaicināja viņu palīdzēt sagatavot rekvizītus izrādei – 6 aploksnēs salikt 6 brilles. Viena aploksne palika tukša, kurā Edžus aicināja ielikt pašai savas brilles. Tad lika sanumurēt, pēc tam palūdza uzmest metamo kauliņu. Kādu ciparu uzmeta, tādu aploksni ar visām brillēm sadauzīja un aizmeta. Veltas teiktais: “Biju tik satraukusies, kur tad īsti ir manas brilles! Te līmēju virsū tos numuriņus, te tā briļļu kaudzīte bija jāsamaisa un tad tā briļļu dauzīšana, likās tik pamatīga. Bez brillēm viss tik savādi, ka sirds sāka straujāk pukstēt – ka tik nepalieku pavisam bez brillēm. Beigās jau brilles atradās – un paldies, ka tā!” Arī Anatolijs devās asistēt māksliniekam. Šoreiz runa bija par bumbiņām – kā tās pārvietojās no vienas vietas uz otru, te pārtapdamas no vienas bumbiņas divās un otrādi. Jautāju Anatolijam, kā patika? Uz ko viņš atteica – “patika jau ļoti. Tikai es biju tuvāk noslēpumam nekā jūs…” Burvju trikos tika aicināti piedalīties gan Alma, gan Jānis. Šī izrāde visos raisīja patiesu interesi un ziņkārību, jo gribējās zināt, kā tas notika ? Cik daudz tur bija roku veiklības, cik daudz atjautības un cik daudz maģijas? Mēs ar iluzionistu Edžu ļoti labprāt tiktos vēlreiz. Paldies atraktīvajam māksliniekam!