Ir pagājusi vasara, kura šogad nebija necik silta, bet pietiekoši mitra, un klāt ir rudens ar vēsumu. Arī prāts tāds skumjāks. Saules stariņš uzspīdēja, kad tikām uzaicināti uz „Balto lāču” koncertu. Piektdien, 2.novembrī visi – pilns busiņš devāmies uz Skrīveru kultūras namu. Priecē, ka tāpat kā parasti kultūras nama zālē bija daudz daudz skatītāju, un visi bija priecīgi, labā noskaņojumā, un arī mēs neatpalikām. „Baltie lāči” bija dzirdēti pa Radio 2 un daudz redzēti televīzijā, bet dzīvajā izpildījumā pirmo reizi, vismaz es, redzēju. Ļoti patika pārdomātā programma, kuru atraktīvi vadīja pats Andris Baltacis. Dziedāja daudz dziesmu, kuras nebija bieži dzirdētas, vai dažas labas nemaz nebija dzirdētas, un patika arī tas, ka viņi nebija ilgi lūdzami, – ja kāda dziesma ļoti patika, tad viņi to arī atkārtoja, – tādas bija trīs dziesmas. Man šīs grupas izpildījumā vislabāk patīk dziesma „Pār Baikāla drūmajām stepēm”, es to gaidīju un arī zāle gaidīja, un tā arī tika izpildīta un atkārtota. Ļoti patika koncerta noslēgums, – viņi bija izvēlējušies pareizo dziesmu, kura vislabāk patika viņiem pašiem un arī zālē sēdošajiem. Kaut vairāk būtu tādu koncertu, un kaut vairāk mums būtu iespēju tos redzēt un dzirdēt! Paldies Skrīveru kultūras centra vadītājai Baibai Dronkai par ziedugraviešiem uzdāvāto bezmaksas apmeklējumu!
Ieviņa Hirša
