Valentīndienas atzīmēšana pie mums ir jau kļuvusi par tradīciju. Tie ir mīlestības svētki, pie kuriem tiek ļoti piedomāts. Pati pirmā ir Ļuba, kas ar savu darbu un kompozīcijām cenšas atgādināt par tuvajiem svētkiem. Arī sociālās meitenes allaž kaut ko piedomā un izdomā. Tā nu pienāca 14.februāra pēcpusdiena.  Pasākums bija izdevies sirsnīgs, mīļš un ļoti gaišs. Mūs iepriecināja „Dziedātprieka” paretinātās rindas, bet skanīgi dziedātās dziesmas. Uz ekrāna bija visiem redzami vārdi, kas gribēja, varēja dziedāt līdzi. Arī māsu Mirdzas un Veras priekšnesums bija skanīgs un ausij tīkams.Vēl mūs iepriecināja skečs “Mazmeitiņas un vectētiņa saruna” Rasmas un Zigurda izpildījumā. Izdevies bija arī fragments no A.Brigaderes “Čaukstenēm”. Derētu jau mums pašiem ieklausīties tajās „Čaukstenēs” un padomāt, vai mēs arī paši brīžiem nečaukstam kā viņas. Paldies par viņām, paldies, ka mums atgādināja. Vēl gribu pateikt paldies Anitai par brašo dziedājumu. Kā jau katru gadu, arī šogad pavasaris noteikti atnāks. Atnāks ar cīruļu treļļiem, ar strazdu dziesmām. Gribētos, lai mēs paši līdz ar pavasari kļūtu gaišāki, vēlīgāki ne tikai pret sevi, bet arī pret tiem, kas par mums rūpējas un gādā ikdienā.

Ieviņa