16.aprīlī mūsmājas piepildīja burvīgas seno instrumentu skaņas. Krapes muižā jau 13 gadus  mājvietu radusi biedrība “Skaņumāja” un seno mūzikas instrumentu muzejs. Vadītāji – etnomuzikologs Ilmārs Pumpurs un Sandra Lipska, un Māra Raģe sirsnīgā pasākumā mūsmājās ieskandināja latviskās Lieldienas, kā arī iepazīstināja ar senajiem instrumentiem – pogu harmoniku, cimboli, mandolīnu, bubenu, caurspēlējamo cītaru, pogu cītaru, u.c. Seno ziņģu skaņās kājas pašas cilājās līdzi, sajutāmies kā 20.gs. sākuma zaļumballē. Klausītāji atpazina senās melodijas un dziedāja līdzi. Kā pēc koncerta teica Ludmila, “daudz ko līdzīgu var redzēt pa televizoru, bet šo dzīvo skaņu vibrāciju izbaudīt – tas ir vienreizēji!”

Savukārt, Lūcija raksta :“Skaņumājas“ sniegums manī uzjundīja atmiņas par tēva mājām, brāļiem – lauku muzikantiem. Bieži līdz vēlai nakts stundai skanēja vijole, cimbalas, cītare, celmabungas. Par cimbalu īpašas atmiņas – mēģināju saskaņot stīgas, taču viena pārtrūka. Mani par to bāra, bāra un sodīja – vakarā savlaicīgi jāiet gulēt. Bet kā lai aizmieg, ja istabā dzied, spēlē, pīpē, stāsta kaut ko smieklīgu, runā par brūtēm! Brāļu muzicēšanai piepulcējās kaimiņi, brālēni arī mans tēvs. Kad man bija vienpadsmit gadi, kādā augusta rītā izgaisa burvība, apklusa mūzika uz neatgriešanos, jo bija karš. Skumja nolemtība visam atlikušajam mūžam, bet tas ir cits stāsts.” Liels paldies ciemiņiem par jauko pēcpusdienu, par uzburto daudziem jau piemirsto jaunības laiku noskaņu!